“Vēja industrijā pavadītais laiks mums ir iemācījis, ka nebūs izaugsmes, ja stāvēsim uz vietas."
Par mums
Vējš plūst mūsu vēnās. Tas ir mūsu mantojums, mūsu tagadne un mūsu nākotne.
Viss sākās Hobro 1977. gadā, kad Jensa un Sērena Rasmusenu tēvs elektriķis Ove Rasmusens ģimenes saimniecībā uzstādīja pārbūvētu Riisager vēja turbīnu. Vēja turbīna tika pieslēgta tīklam – šī ideja radās, kad Ove apmeklēja Torgniju Melleru Vrinnersā, Centrāljitlandes novadā, kuram bija pieredze ar šāda veida vēja turbīnām, kas nodrošināja viņa mājsaimniecību ar pietiekamu elektroenerģijas ražošanu.
“Toreiz daudzi mudināja sabiedrību izmantot atjaunojamo enerģiju, taču maz kurš rīkojās. Un nekas nebūs, ja mēs turpināsim par to tikai runāt,” sacīja Ove Rasmusens intervijā grāmatai Vindmøller i Skjellerup 1904–1977.
Kopēja aizraušanās ar vēja turbīnām.
Dažas ikdienišķās sarunas pie vakariņu galda bieži bija saistītas ar vēja turbīnu darbību un tehniskajiem aspektiem. Un tajā pašā laikā Ove Rasmusens bija iesaistīts “Danmarks Vindmølleforening” dibināšanā 1979. gadā. Tādā veidā Jenss un Sērens Rasmusens, var teikt, uzauga kopā ar vēja industriju.
Savā karjerā Jenss un Sērens Rasmusens izvēlējās sekot sava tēva pēdās. Sērenam Rasmusenam bija tikai 18 gadi, kad viņš investēja savā pirmajā lauksaimniecības projektā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā apguva lauksaimnieka zināšanas un 1997. gadā iegādājās Frandsbjergu, lai paplašinātu cūku audzēšanas biznesu.
Jenss Rasmusens apguva elektriķa prasmes un 1999. gadā izveidoja savu konsultāciju uzņēmumu. Viens no viņa pirmajiem uzdevumiem bija izveidot platformu NEG Micon 750, kad viņa uzņēmums bija pirmais, kurš integrēja transformatoru vēja turbīnā. “Es savu pirmo vēja turbīnu nopirku Olbēkā, netālu no Skagenas, tālajā 1999. gadā par savu grūti nopelnīto elektriķa mācekļa algu. Toreiz man tā bija milzīga investīcija, jo vēja turbīna atmaksājas tikai pēc pieciem gadiem un, ja nu turbīna kalpos tikai trīs gadus. Man tā joprojām pieder un tā joprojām darbojas, tāpēc esmu samērā apmierināts ar šo investīciju,” smaidot saka Jenss.
No 1996. līdz 2001. gadam Jenss, Sērens un viņu tēvs Ove investēja 12 Dānijas vēja turbīnās, un vienlaikus viņi visi strādāja katrs savā darbā. Jenss paplašināja savu konsultāciju biznesu ar vairāk nekā 20 darbiniekiem, un Sērens Dānijā bija aizņemts ar savu lauksaimniecības biznesu. Tomēr viņš nevarēja neatzīt, ka vēja turbīnas labi iekļaujas augošajā investīciju portfelī. “Patiesībā 2003. gadā es devos 24 stundu ceļojumā uz vēja parku netālu no Berlīnes Vācijā, lai apskatītu trīs 2MW Vestas vēja turbīnas. Tās bija nopērkamas par izdevīgu cenu, tāpēc piezvanīju tēvam un brālim, lai ieteiktu nopirkt katram pa vienai. Viss, ko es saņēmu, bija divi “nē, paldies”. Viņi droši vien domāja, ka esmu traks, jo vēlos veikt darījumus ar vēja turbīnām ārzemēs,” skaidro Sērens. Sērens nespēja atteikties no sapņa par šo vēja turbīnu iegādi Vācijā, un 48 stundas vēlāk viņa banka deva atļauju vienam pašam iegādāties visas trīs. Tomēr Jenss pēc pāris nedēļām pārdomāja, un Sērens ļāva viņam iegādāties vienu no trim vēja turbīnām – vēja turbīnu, kas Jensam pieder arī šodien. Šo trīs vēja turbīnu iegāde vairāk vai mazāk bija Eurowind Energy sākums.
“Vēja industriju aizsāka tautas kustība un ideālisms, bet šī atziņa nekad nav attiekusies uz mums. Mēs jau no paša sākuma uzskatījām vēja turbīnas par dabisku enerģijas ražošanas veidu.”
Vācijas tirgus
Abi brāļi sazinājās ar advokātu Jakobu Kortbeku, kurš ilgus gadus organizēja vēja turbīnu pirkšanu un pārdošanu Vācijā. Starp viņiem izveidojās lieliska savstarpējā sapratne un kopīga izpratne par uzņēmējdarbību. Kopā viņi 2006. gadā nodibināja Eurowind Energy, lai koncentrētos uz Vācijas tirgu, kur vēja turbīnas varēja iegādāties lētāk nekā Dānijā. Ieejot Vācijas tirgū, Jenss, Sērens un Jakobs pavēra tirgu Dānijas investoriem, lai investētu vēja turbīnās Vācijā, jo Dānijā Vācijas vēja turbīnu iegādei tika atļauta kvotu amortizācija.
“Tas noteikti bija pavērsiens uzņēmumam Eurowind Energy, jo mēs no pircēja kļuvām par vēja projektu attīstītāju Dānijā [...]”
No 2006. līdz 2009. gadam trijotne ceļoja pa Vāciju, iegādājoties vācu vēja turbīnas, un sākumā viņi visi trīs apmeklēja katru no objektiem, lai pirms iespējamā pirkuma izpētītu vēja apstākļus. “Mēs esam pavadījuši garas stundas automašīnās uz Vācijas autobāņiem, apspriežoties par vēja turbīnām. Bija risks doties uz Vāciju, taču tas, ka mēs negaidījām uz Dānijas tirgu, ir viens no galvenajiem iemesliem mūsu šodienas kopējam spēkam. Tajā pašā laikā, balstoties uz mūsu Dānijas pieredzi, mēs varējām ātrāk paplašināt darbību Vācijā,” skaidro Jenss.
Tikmēr Dānijā politiskā aina mainījās un tika pievērsta lielāka uzmanība klimata pārmaiņām un atjaunojamajiem energoresursiem. Komanda spēcīgi ienāca Dānijas tirgū 2008.–2009. gadā ar Sērena kontaktiem lauksaimniecībā kā vadošo spēku. “Tas noteikti bija pavērsiens uzņēmumam Eurowind Energy, jo mēs no pircēja kļuvām par vēja projektu attīstītāju Dānijā. Pirmais cilvēks, kuru nolīgām Dānijā, bija lauksaimnieks, un mēs esam palielinājuši bijušo lauksaimnieku skaitu mūsu Dānijas departamentā, jo bieži vien tieši lauksaimnieku zemēs atrodas vēja turbīnas,” skaidro Sērens.
2009. gadā, kad Jenss atgriezās Dānijā, lai kļūtu par Eurowind Energy izpilddirektoru, uzņēmumam no vecās cepumu fabrikas bija jāpārceļas uz pašreizējo galveno mītni Hobro – vietā, kur tolaik jau bija telpas gandrīz simts darbinieku izmitināšanai. Jenss precizē: “Sākumā bijām tikai ap 10 cilvēku, taču ātri vien viss izdevās tik labi, ka varējām nodarbināt vairāk lielisku cilvēku, lai vienotos par zemes nomu un saņemtu nepieciešamo būvatļauju – visu nepieciešamo vēja projektu apstiprināšanai.” Notikumi turpināja attīstīties, un mēs paplašinājām savu biznesu Polijā 2010. gadā un Rumānijā 2011. gadā.
No 2009. gada līdz 2016. gadam mēs esam paplašinājuši ēku divkārt un plānojam turpināt augt. 2016. gadā mēs atvērām savu biroju Portugālē, koncentrējoties uz FE projektu attīstību Dienvideiropā, kā arī sākām darboties Itālijā un Spānijā. 2016. gadā mēs atvērām biroju arī Zviedrijā un iegādājāmies apjomīgāku attīstības portfeli. 2018. gadā kļuvām par līdzīpašniekiem franču vēja attīstītājam VENTELYS Energies Partagées – uzņēmumam, kas attīsta vēja projektus Francijā. Arī Bulgārijas tirgus kļuva par mūsu biznesa sastāvdaļu 2019. gadā, taču vēlāk, 2021. gadā, mēs kopā ar Renalfa AD izveidojām savu uzņēmumu Bulgārijā EURA Energy AD.
“Mēs nekad neesam uzskatījuši ka atjaunojamā enerģija ir alternatīvā enerģija” Mums drīzāk šķiet, ka alternatīvās ir citas enerģijas formas [...]”
2019. gadā Eurowind Energy apvienojās ar Eniig Renewables, ļaujot mums vēl vairāk attīstīties.
2019. gadā mēs paplašinājām savu darbību Apvienotajā Karalistē un tajā pašā gadā iegādājāmies Vācijas vēja izstrādātāju Wenger-Rosenau Windenergie GmbH & Co. KG.
Mēs arī iegādājāmies SE Blue Renewables no PFA un Norlys, kuriem tajā laikā bija 184 MW darbībā un Overgaard Wind Park projektā, kas sastāvēja no 26 vēja turbīnām.
2020. gadā Norlys un Eurowind Energy kopā nodibināja Norlys Energy Trading, Eiropas komerciālās enerģijas tirdzniecības spēkstaciju. 2020. gadā atvērām arī savu Slovākijas biroju.
2021. gadā Eurowind Energy nodibināja Amerikas meitasuzņēmumu Eurowind Energy USA LLC, un bijušais Dānijas vadītājs Bo Šolers būs Amerikas meitasuzņēmuma prezidents. Mēs ienācām arī Somijas tirgū, atverot savu biroju Helsinkos 2021. gadā.
Pēc Jensa un Sērena domām, ceļojums nebūt nav beidzies: “Vēja industriju aizsāka tautas kustība un ideālisms, bet mums tas tā nekad nav bijis. Mēs jau no paša sākuma uzskatījām vēja turbīnas par dabisku enerģijas ražošanas veidu. Dabisks veids, ko varētu komercializēt. Daudzus gadus mēs esam dzirdējuši politiķus sakām, ka mēs nevaram atļauties zaļo pāreju, un tad – tikai pāris gadus vēlāk – uzzinājām, ka mēs nevaram atļauties to nedarīt,” norāda Sērens, un Jenss turpina: “Mēs nekad neesam uzskatījuši ka atjaunojamā enerģija ir alternatīvā enerģija. Mums vairāk šķiet, ka alternatīvās ir citas enerģijas formas. Vēja industrijā pavadītais laiks mums ir daudz ko iemācījis, un viena no mūsu galvenajām atziņām ir, ka nebūs izaugsmes, ja stāvēsim uz vietas. Gadu gaitā esam izveidojuši stipru kultūru, ko uztur ļoti kompetenti darbinieki, tāpēc kapitāls nekad neierobežos mūsu izaugsmes potenciālu, ja būs pieejami cilvēkresursi.”
Mūsu kopējais redzējums ir skaidrs: mēs vēlamies spēlēt nozīmīgu lomu nākotnes enerģētikas sabiedrībā. Zaļās pārejas pamatā ir tieši un mērķtiecīgi centieni attīstīt, būvēt, ekspluatēt un optimizēt atjaunojamo enerģiju, un tajā pašā laikā nodrošināt jaunāko tehnoloģiju risinājumu integrāciju atjaunojamo energoresursu (PtX tehnoloģiju) ietvaros mūsu enerģijas parkos.
Mērķis un vērtības
Mūsu vērtības veido mūs un nosaka mūsu rīcību ik dienu.
Mērķis un vērtības
Nākotnes partnerība
Eurowind Energy ir 50% asociētā sadarbībā ar Norlys.
Korporatīvā sociālā atbildība
Mēs esam uzņēmums, kas koncentrējas uz novatoriskiem nākotnes enerģētikas sistēmas izaicinājumu risinājumiem.
Mūsu mērķis ir uzlabot visu cilvēku dzīves kvalitāti, jo pasaulē, kas balstīta uz atjaunojamo enerģiju, mūsu nākotne būs tīrāka un labāka. Mūsu korporatīvajai sociālajai atbildībai ir būtiska loma mūsu pastāvēšanā un darbībā, un tā ir viena no mūsu pamatvērtībām, kas ietekmē mūsu ikdienas darbu un nākotnes mērķus.
